Dzīve un darbs – Mārtiņš Luters starp dumpinieciskumu un laikmeta garu

Bagāta dzīve, piepildīta un kareivīga, piesātināta ar konfliktiem un triumfiem, bez miera un atpūtas. Luters bija dumpinieks un reformators, domātājs un darītājs, viņš apsteidza savu laiku, tomēr bija iesprostots viduslaikos.

Viņš piedzima 1483. gada 10. novembrī mazā pilsētā Eislēbenē. Bērnība un jaunība pagāja netālu esošajā Mansfeldē. Tēva darījumi sniedza viņam iespēju iegūt labu izglītību, un 1501. gadā Luters pieteicās studijām Erfurtes Universitātē. Teiksma vēsta, ka nozīmīgu pavērsienu viņa dzīvē izraisīja spēcīgs negaiss. Baiļu pārņemts viņš nosolījās kļūt par mūku, ja pārdzīvos negaisu neskarts. Tikai divas nedēļas vēlāk, 1505. gada 17. jūlijā, viņš iestājās Erfurtes augustīniešu eremītu klosterī, studēja teoloģiju, un 1507. gadā viņa iesvētīja par priesteri. Bija laiks, kad plaši tika praktizēta indulģenču tirdzniecība ar devīzi "naudu par dvēseles atpestīšanu". Jau būdams jauns doktors un profesors Luters nosodīja šo nedievbijīgo praksi. Visbeidzot 1517. gada 31. oktobrī Luters Vitenbergā publicēja slavenās 95 tēzes. Viņam pašam par pārsteigumu tās strauji izplatījās sabiedrības vidū un pēc neilga laika nonāca līdz Romai. 1518. gadā Romas Katoļu baznīca uzsāka pret Mārtiņu Luteru izmeklēšanu par ķecerību. Taču Saksijas kūrfirsts Frīdrihs Gudrais plānotās nopratināšanas Romā vietā īstenoja uzklausīšanu Augsburgā, kas beidzās ar bēgšanu naktī, jo Luters atteicās atsaukt savas tēzes. Pāvestam zuda pacietība, viņš draudēja Luteru izraidīt un beigu beigās pavēlēja viņu ekskomunicēt. Vormsas reihstāgā, kur iedzīvotāji Luteru sagaidīja gavilēdami, viņam bija dota vēl viena iespēja mainīt savas domas, taču arī šoreiz viņš palika nelokāms. Pēc tam viņš uz laiku paslēpās Vartburgā Eizenahā. 1525. gada 13. jūnijā Mārtiņš Luters apprecējās ar agrāko mūķeni Katarīnu fon Bora. Lielā ģimene, Luteram bija seši bērni, dzīvoja agrākajā augustīniešu klosterī kopā ar aizgādnībā pieņemtajiem bērniem, radiniekiem, darbiniekiem un studentiem. 1546. gadā Luteru izsauca uz viņa dzimto pilsētu Eislēbeni, lai izšķirtu strīdu par mantojumu. Šeit arī beidzās viņa dzīve. Luters nomira 18. februārī un trīs dienas vēlāk tika apglabāts Vitenbergā – baznīcā, kurā viņš gandrīz pirms trīs gadu desmitiem bija radījis savas tēzes, kas izraisīja tik ievērojamas sekas.

Discover Destination Germany with our interactive map

Pievienojiet šeit savu favorītu. Saglabājiet, sakārtojiet, izdrukājiet un dalieties ar Jūsu izvēli un izplānojiet visu Jūsu Vācijas ceļojumu.

Izvēlēti 0 favorīti