Lutera līdzgaitnieki – viņa sieva, reformatori, domātāji un firsts

Divi galvenie Lutera līdzgaitnieki bija viņa sieva Katarīna fon Bora un Filips Melanhtons, intelektuālis no Bretenes, kuru dēvēja par visu zinošo „Vācijas skolotāju“.

Protams, reformācija un Mārtiņš Luters nav atdalāmi jēdzieni. Taču šādu veikumu nav iespējams panākt tikai vienam cilvēkam – Luteru atbalstīja virkne domubiedru un līdzgaitnieku, nozīmīgu, drosmīgu vīru un viena sieviete – Katarīna fon Bora. Viņa piedzima 1499. gada 29. janvārī. Būdama nabadzīgas dižciltīgas ģimenes meita viņa pavadīja savu bērnību klosterī. 1523. gadā viņa aizbēga un rada patvērumu pie Lūkasa Krānaha Vecākā, kurš bija Lutera tuvākais draugs. 1525. gadā Katarīna fon Bora un Mārtiņš Luters apprecējās un apmetās uz dzīvi vecajā augustīniešu klosterī Vitenbergā. Katarīna organizēja mājsaimniecību, pārvaldīja naudas lietas un zemnieku sētu, vadīja alus darītavu un nomāja zivju audzētavu. Mārtiņš Luters viņu labprāt dēvēja par "mans kungs Kate" (mein Herr Käthe), šādi apliecinot, ka mājas galvenā noteicēja bija viņa. Viņa nomira 1552. gada 29. decembrī Torgavā. Šajā laikā reformācijas līderis bija Filips Melanhtons. Jau Lutera dzīves laikā viņš bija viņu teorētiķis, sakaru dibinātājs ar labiem kontaktiem ar kūrfirstiem un Eiropas zinātniekiem. Kad 1560. gada 19. aprīlī Melanhtons nomira, universitātei bija nepieciešams pieņemt darbā uzreiz trīs jaunus pasniedzējus, kuri varētu turpināt viņa darbu. Viņš nodzīvoja divus gadus un vienu dienu ilgāk par Johanu Bugenhāgenu, Lutera biktstēvu un draugu, ar kuru viņš iepazinās 1521. gadā. 1523. gadā Luters ierosināja, lai Bugenhāgenu ievēl par jaunās pilsētas baznīcas mācītāju un tādējādi par pirmo Vitenbergas evaņģēlisko mācītāju. Par netraucētu dzīvi šeit Luteram bija jāpateicas savam labvēlim Frīdriham Gudrajam, kurš 1519. gadā atteicās viņu izdot Romai. 1521. gadā firsts panāca, ka ķeizars atļauj Luteram ierasties Vormsas reihstāgā brīvā pavadībā, un vēlāk rūpējās par Lutera drošību. Kaut arī kūrfirsts visu mūžu aizsargāja Luteru un tādējādi padarīja iespējamu reformāciju, Svēto Vakarēdienu saskaņā ar jaunās konfesijas tradīcijām viņš pieņēma tikai īsi pirms savas nāves, šādi atzīdams savu piederību jaunajai ticībai. Nozīmīgs Lutera laikabiedrs bija Johans Kalvins. Viņš nebija Lutera līdzgaitnieks, taču 1539. gadā reformācijas vārdā izveidoja Genfā "baiļu režīmu". Savukārt Šveicē, Cīrihē aktīvi darbojās Ulrihs Cvinglijs, kurš ar Luteru iepazinās 1529. gadā.

Discover Destination Germany with our interactive map

Pievienojiet šeit savu favorītu. Saglabājiet, sakārtojiet, izdrukājiet un dalieties ar Jūsu izvēli un izplānojiet visu Jūsu Vācijas ceļojumu.

Izvēlēti 0 favorīti