Brēmerhāfene - jūras vide un mājas gars

Pilsēta un jūrniecība Brēmerhāfenē veido vienotu veselumu. 19. gadsimta sākumā strauji sāka attīstīties kuģošana uz aizokeāna valstīm, un šī attīstība sekmēja pilsētas dibināšanu 1827. gadā. Mūsdienās Brēmerhāfenē, kas tagad ir kuģu būvētavu galvenā mītne, aizokeāna osta un nozīmīgu muzeju, pētniecības institūtu un kultūras iestāžu rezidence, glabājas lielākā daļa no Vācijas jūrniecības vēstures mantojuma.

No Brēmerhāfenes uz jauno pasauli
Hanzas pilsēta Brēmene, kas atrodas 60 km attālumā pa upi uz augšu, savulaik meklēja ostu tieši pie jūras un no Hannoveres karalistes iegādājās gabalu zemes, kur izveidoja mākslīgu ostas baseinu, Veco ostu. Kopš tā laika ostas teritoriju turpināja paplašināt, jaunā pilsēta izveidojās par nozīmīgu jūras un zvejas ostu. Galvenā uzmanība bija pievērsta līnijai uz Ņujorku, kuru ar lieliem pasažieru laineriem no Brēmerhāfenes apkalpoja ziemeļvācu "Lloyd" no Brēmenes. Miljoniem izceļotāju, kuri cerēja uz labāku dzīvi ASV vai Dienvidamerikā, atvadas Vecajam kontinentam teica Brēmerhāfenē. Turklāt pēdējais skatiens, iespējams, tika veltīts Brinkamahofa bākai, kas tolaik stāvēja vēl ārpus pilsētas. 1980. gadā bāku pārvietoja par 6 km, novietojot to tieši blakus zvejas ostai, un tagad tā ir jaunais pilsētas simbols un vienlaikus Brēmerhāfenes mazākais krogs.

Pilsētas izcilajā vēstures muzejā ir atrodama informācija par bākām un daudzām citām jūrniecības niansēm. Tas atrodas pilsētas skaistākajā daļā - gandrīz pašā centrā un vienlaikus tomēr miera un dabas ieskauts. Tā pievilcība slēpjas pārdrošajā un progresīvajā arhitektūrā, un savā darbībā tas ievēro mūsdienīgu un aktīvu koncepciju. Muzejs daudzpusīgās un realitātei pietuvinātās ekspozīcijās prezentē visa reģiona vēsturi, mūsdienas un nākotni. Muzejs savas durvis vēra jau 1906. gadā. 2006. gadā tas atzīmēja 100 gadu jubileju jau kā Pilsētas muzejs, un tā apmeklējums mūsdienās ir tikpat vērtīgs kā muzeja pirmsākumos.

Labais gariņš uz vecajiem kuģiem

Brēmerhāfene ir arī mājas kuģa gariņam t. s. Klabautermann. Netālu no Vācijas Jūrniecības muzeja atrodas strūklaka ar rūķim līdzīgu vīriņu, proti, kuģa gariņu. Saskaņā ar tautas ticējumu tas ir gariņš, kas dzīvo uz koka kuģiem, ir par divām pēdām mazāks un ir miruša cilvēka gars, kura dvēsele sev par dzīvesvietu savulaik izvēlējās koku. Ja šo koku izvēlas kuģa mastam, gars pārtop par kuģa gariņu, kas uzskatāms par kuģa un tā komandas sargātāju, lai gan reizēm mēdz būt arī sliktā omā. Skaista teiksma, kura varēja rasties vien tik ļoti ar jūru saistītā pilsētā kā Brēmerhāfene.