Erfurte

Erfurte - tikšanās Vācijas vidū

Erfurtes spožo attīstību par Tīringenes federālās zemes galvaspilsētu sekmēja priviliģētais ģeogrāfiskais stāvoklis veco vācu un Eiropas tirdzniecības ceļu krustpunktā, kā arī sen aizsāktais un plašais tirgus un tirdzniecības ceļu tīkls un karaļa pils izveidošana. Šeit ir sastopamas ne vien kronētas personības un tirgotāji, bet arī kultūra un literatūra, gars un garīgums un erfurtiešu viesmīlība, uzņemot viesus no visas pasaules.

Viduslaiku piedzīvojums Erfurtē ik dienu "tiešraidē"
Mārtiņš Luters Erfurti savulaik nodēvēja par torņiem bagātāko pilsētu, jo pāri pilsētas māju jumtiem izvirzās 25 draudzes baznīcu, 15 vīriešu un sieviešu klosteru un 10 kapelu torņi. Lielā dievnamu skaita dēļ, starp kuriem īpaši izceļas Doms un Severa baznīca, hronisti un laikabiedri mēdza pilsētu dēvēt par Tīringenes Romu. Marijas Doma un Severa baznīcas ansamblis Eiropā ir unikāls. Lepni un diženi tas ceļas pāri pilsētai, apliecinot, ka ir vācu gotikas laikmeta arhitektoniskie meistardarbs. Doma iekštelpā īpaši iespaidīgs ir altāris, jo tā trīspadsmit gandrīz 18 metrus augstie stikla logi veido bagātīgu krāsu varavīksni. Izcili skaists ir arī "Gloriosa", liets 1497. gadā. Tas ir pasaulē lielākais, brīvi iekārtais viduslaiku zvans. Mūsdienās baznīcu torņi met ēnu uz ar mīlestību restaurētajām pildrežģu celtnēm un skaisto renesanses ēku fasādēm. Erfurtes viduslaiku centrs ir viens no Vācijā vislabāk saglabātajiem un lielākajiem. Izcili viduslaiku un jaunlaiku arhitektūras piemēri ir Augustīniešu klosteris, kurā Mārtiņš Luters nodzīvoja piecus gadus kā ubagojošs mūks, Sludinātāju baznīca, kas tagad ir Galvenā evaņģēliskā baznīca un Erfurtes otrā lielākā baznīca, kā arī viens no vecākajiem saglabātajiem pilsētas nocietinājumiem - Pētersberga citadele.

Erfurte ir baznīcu un tiltu pilsēta. Pāri Gerai, tās daudzajiem atzariem un pretplūdu grāvim ap agrāko pilsētas mūri ved 142 tilti. Lielā ūdensteču un tiltu skaita dēļ iekšpilsētas kvartāls ir ieguvis nosaukumu "Mazā Venēcija". Viduslaikos tirdzniecības satiksmei nozīmīgākais bija Lēmana tilts un Garais tilts. Taču slavenākais tilts noteikti ir Krēmera tilts. Pirmo reizi šis tilts - tolaik vēl koka - ir pieminēts 1117. gadā, vēlāk to uzcēla no akmens.

Svētku sezona aptuveni 12 mēnešus gadā
Pastāv daudz iemeslu, kādēļ ir vērts atbraukt uz Erfurti, un vismaz tikpat daudz gadadienu un svētku. Viens no tiem ir gada sākumā, proti, karnevāla nakts, pēc tam seko Krēmera tilta svētki, kas ir Tīringenes lielākie vecpilsētas svētki. Tālu ceļu mērojušie apmeklētāji tad drūzmējas mazajās ieliņās ap Krēmera tiltu un ļaujas viduslaiku gaisotnei. Erfurtes Podnieku tirgū ir skatāmi īpaši keramikas meistardarbi. Vasarā ziedu un dārzu tirgus pārvērš Doma laukumu par daudzkrāsainu paklāju, bet rudenī "Getreidemarkt" jeb "Labības tirgū" var iegādāties augļus, dārzeņus, medu un daudz ko citu, kas iegūts pēc ražas novākšanas. Katru gadu 10. novembrī dziedoši bērni ar lampioniem dodas gājienā pa ielām un ieliņām, lai Martina tirgū pieminētu Svēto Martinu un atcerētos reformātoru Mārtiņu Luteru . Adventes laikā visā pilsētā ir jūtama brīnišķīga smarža, ko veido kanēļa, ingvera un ceptu mandeļu sajaukums. Vācijas skaistāko un slavenāko Ziemassvētku tirdziņu Doma laukumā apmeklēt aicina Bētlemes ainas plastiskais attēlojums, Pasaku mežs, mākslinieciski amatnieku darbi, ceptuves, piparkūku namiņi un apcerīgās skaņas, ko ieskauj tūkstošiem gaismiņas. Notikums, kas saviļņo un sajūsmina - tāpat kā pati pilsēta.

Highlights
Highlights

Discover Destination Germany with our interactive map

Pievienojiet šeit savu favorītu. Saglabājiet, sakārtojiet, izdrukājiet un dalieties ar Jūsu izvēli un izplānojiet visu Jūsu Vācijas ceļojumu.

Izvēlēti 0 favorīti