Koblenca

Koblenca - Vācu stūris un Pasaules mantojums

Vācijas skaistākā un vecākā pilsēta Koblenca atrodas pie Reinas un Mozeles satekas, pie pasaulē plaši zināmā "Deutsches Eck" jeb "Vācu stūra". Ap Koblencu neatkārtojamu ainavu veido daudzie vidēji augstie kalni un plašās mežu, pļavu un ūdens platības. Diženi 2000 gadus garās pilsētas vēstures liecinieki ir baznīcas, pilis, agrākie aristokrātijas lauku nami un greznas dzīvojamās mājas.

Kur satiekas kultūras un dzīvo pie Vācijas ķeizara

Franču dzīves stils un vācu tradīcijas ir izveidojušas šeit savu biotopu, kurā veiksmīgi zeļ mājīgi vīna restorāni, ir baudāmi izsmalcināti un neparasti ēdieni un jūtama sirsnība. Apmeklētāji no visas pasaules ierodas Koblencā, lai ļautos šīs gaisotnes burvībai šaurās ieliņās, romantiskos nostūros un aicinošos laukumos. Nesteidzīga pastaiga pa vecpilsētu varētu sākties pie Četriem torņiem, kā dēvē centrālā krustojuma stūra māju erkerus. Par 1689. gada virssardzi atgādina lielgabali, karogi, musketes un ragi, ko nēsāja karavīri, kas šeit pildīja policistu pienākumus. Tālāk ceļš ved uz nerātnā zēna strūklaku "Schängelbrunnen", kas ir otrs pilsētas simbols. Tā stāv rātsnama pagalmā un to ieskauj baroka stila jezuītu ansambļa ēkas. Tā atgādina par laiku ap 1800. gadu, kad Koblenca piederēja Francijai un zēnus uzkrītoši bieži nokristīja par "Jean" (Žani), kā rezultātā dialektā radās vārds "Schang", bet no tā vēlāk "Schängel", kas nozīmē "puika". Starp šiem Žaņiem daudzi noteikti bija nebēdņi, jo arī strūklaka nevienmērīgā ritmā izšļāc spēcīgas ūdens strūklas, kas pāršļācas tālu pāri strūklakas malai. Apskates vērts ir arī "Deutscher Kaiser" jeb "Vācijas ķeizars", kas, kā varētu domāt, nav imperiālisma monuments, bet gan gotisks dzīvojamais tornis, kura apakšstāvos tagad ir izveidots jauks viesu nams.

Dižena māksla vecos mūros un nebeidzams prieks

Pilsētā pēdas ir atstājuši ne vien baroka un gotiskā laikmeta arhitekti, bet arī mākslas kolekcionārs Pēteris Ludvigs. Ludviga muzejs atrodas Vācu kungu namā (Deutschherrenhaus) netālu no Vācu stūra. Ludviga kolekcijai un mainīgajām ekspozīcijām ir atvēlēti četri stāvi. Kolekcijā galvenā uzmanība ir pievērsta laikam pēc 1945. gada un tajā citu starpā ir apskatāmi Pablo Pikaso, Žana Dibifē. Pjēra Sulāža un Serža Poļakova darbi, kā arī "Nouveaux Réalistes" un „Figuration libre“ kustības darbi. Šādi ir izveidojies brīnišķīgs pretstats - moderna māksla viduslaiku mūros, modernisma klasiķi jaukā, vecā pilsētā. Pēc mākslas baudīšanas ir iespējams pāriet uz dzirkstošu baudījumu pilsētas centrā Deinharda Pagraba muzejā, kas ir pazīstamo vīna pagrabu galvenā ēka.

Highlights
Highlights

Discover Destination Germany with our interactive map

Pievienojiet šeit savu favorītu. Saglabājiet, sakārtojiet, izdrukājiet un dalieties ar Jūsu izvēli un izplānojiet visu Jūsu Vācijas ceļojumu.

Izvēlēti 0 favorīti