Mainca

Mainca - romieši, nerri un bīskaps

Federālās zemes Reinzemes-Pfalcas galvaspilsēta Mainca ir universitātes, romiešu un mediju pilsēta, kuru simbolizē romāņu laikmeta doms, Gūtenberga melnā māksla un Reinas karnevāla nakts. Kā arī lielais aptuveni 2000 gadu laikā apkopotais mantojums, kuru maincieši prezentē lepni un nosvērti. Maincu vēl pievilcīgāku padara fakts, ka pie daudzajiem pilsētas kultūras objektiem ir pieskaitāma arī tradīcijām bagātā vīnkopības kultūra.

Mazi grēki pat sēžot biktskrēslā

Baroka laikmeta aristokrātu piļu mākslinieciski restaurētās fasādes un greznās baznīcas elpo vēsturi. Par viduslaiku un agrīno jaunlaiku Maincu atgādina tās vecpilsēta, kas milzīgā doma paēnā sniedzas līdz pat dienvidu dzelzceļa stacijai. Pa dienu dzīve kūsā līkumotajās, šaurajās ieliņās, kuru nosaukums ir, piemēram, Deguna ieliņa (Nasengässchen) vai Siļķes avota ieliņa (Heringsbrunnengasse), kā arī daudzajos mazajos veikaliņos, bodītēs un kafejnīcās, kas izvietotas ap brīnumskaisto Ķiršu dārzu ar tā romantiskajām pildrežģu ēkām un Marijas strūklaku. Rosīgi tirdziņi nedēļas laikā ir sastopami ne tikai vecpilsētā un Svētās Dievmātes laukumā (Liebefrauenplatz), bet gan praktiski visās pilsētas daļās. Vēlāk vakarā ir sajūtams, ka Mainca starp Vācijas pilsētām patiešām ir vīna karaliene. Reinhesene ir federālās zemes lielākais vīnkopības reģions, un jaunā vīndaru paaudze ar aizrautību, kompetenci un pašapziņu pierāda, ka spēj gūt izcilus panākumus. Maincieši dod priekšroku baudīt savus produktus nelielos vīna restorānos un krogos, kuriem ir tik dievbijīgi nosaukumi kā "Klingelbeutel" (Ziedojumu vākšanas maisiņš) vai "Beichstuhl" (Biktskrēsls). Varbūt papildus jānorāda, ka maincieši labprāt ļauj atvilkt elpu arī bīskapam, proti, mīl atpūsties arī paši. To apliecina arī nakts dzīve - tūkstošiem studentu apmeklē iecienītās vietas un kaut kur vienmēr notiek ballīte.

Reinas panorāma un optimistisks firsts

Pretēji rosīgajai vecpilsētai pilsētas panorāma no Reinas puses šķiet aristokrātiska, mierīga un varbūt pat nedaudz strikta. Tajā dominē divi laikmeti - modernisms, kas atspoguļojas rātsnamā un Kongresu centrā Reingoldhallē, un baroks, respektīvi, renesanse, ko var atpazīt Jaunajā arsenālā, Vācu ordeņa namā un kūrfirsta pilī, kas ir arī viena no iecienītākajām Kongresu centra vietām. Atsevišķi mākslas vēsturnieki uzskata, ka tas ir veidots tik neparasti bagātīgi un diferencēti, ka savā skaistumā pārspēj pat Heidelbergas pili. Jāpiebilst, ka šiem kungiem vairs nebūtu ieteicams apmeklēt Heidelbergu. Pils koncepcija bija visnotaļ optimistiska. Pamatakmeni ielika 1627. gadā, kad apkārt valdīja Trīsdesmitgadu kara radītais juceklis. Līdz ar to pils pabeigšanai bija vajadzīgi 125 gadi.

Vēstures diženums Maincas muzejos

Maincā ir iespēja apmeklēt arī unikālus muzejus. Līdz ar Gūtenberga muzeju galvenokārt izceļas Romiešu-ģermāņu centrālais muzejs kūrfirsta pilī. Aizvēstures un agrīnā perioda, kā arī romiešu laiku un agrīno viduslaiku kolekcijas papildina plašas starptautiski atzītas restaurācijas darbnīcas - šeit atjaunoja arī "Ötzi", ledus vīru (mūmiju) no Tiroles. Plašāks kolekciju klāsts no akmens laikmeta līdz modernismam ir apskatāms Maincas Federālās zemes muzejā, kuru dibināja 1803. gadā, kad Napoelons tam uzdāvināja 36 gleznas. Bīskapijas doms un tā Eparhijas muzejs informē par bīskapa baznīcas vēsturi un eparhiju. Vispārēju ieskatu sniedz Pilsētas vēstures muzejs. Savukārt Dabas vēstures muzejs ir Reinzemē-Pfalcā lielākais. Tās visas ir ļoti nopietnas tēmas, tādēļ par laimi šeit ir arī Karnevāla nakts muzejs, kas ir veltīts pilsētas jokdaru un nerru vēsturei. Tai Maincā ir tikpat liela nozīme kā romiešiem, Gūtenbergam, domam un vīnam.

Highlights
Highlights

Discover Destination Germany with our interactive map

Pievienojiet šeit savu favorītu. Saglabājiet, sakārtojiet, izdrukājiet un dalieties ar Jūsu izvēli un izplānojiet visu Jūsu Vācijas ceļojumu.

Izvēlēti 0 favorīti