Ieceļojot Vācijā, nepieciešama derīga (ceļojumu) pase, kurai ir jābūt derīgai vēl vismaz četrus mēnešus. ES dalībvalstu iedzīvotājiem nepieciešams tikai derīgs personu apliecinošs dokuments.
ES dalībvalstu pilsoņiem vīza nav nepieciešama. Pārējo valstu pilsoņiem pamatā ir nepieciešama vīza. Izņēmums ir atsevišķas valstis, kuru gadījumā Eiropas Kopiena ir atcēlusi vīzu režīmu. Šo valstu pilsoņiem nav nepieciešama vīza, ja uzturēšanās Vācijā pusgada laikā nav ilgāka par 3 mēnešiem.
Par precēm no citām ES dalībvalstīm nav jāmaksā nodokļi, ja tās vedat līdzi un šīs preces ir paredzētas tikai personīgajai lietošanai.
Muitas nodokli nepiemēro arī precēm, kas Vācijā ievestas no citām valstīm, ja to vērtība nepārsniedz 175 EUR. Saistībā ar iepriekš minēto ir pieņemti ierobežojumi, kas attiecas uz noteiktiem tabakas, alkohola izstrādājumiem un smaržām.
Kopumā Vācijā dominē mēreni silts, lietains klimats ar valdošo rietumu vēju. Lielas temperatūras svārstības ir retums. Nokrišņi mēdz būt visu gadu. Parasti ziemas ir maigas (no + 2 grādiem pēc Celsija līdz – 6 grādiem pēc Celsija), bet vasaras – mēreni siltas (no + 18 grādiem pēc Celsija līdz + 20 grādiem pēc Celsija).
Aptuveni divas trešdaļas no Vācijas iedzīvotājiem ir kristieši. Kopumā sadalījums starp protestantiem un katoļiem ir diezgan vienmērīgs, tomēr Vācijas ziemeļos dzīvo vairāk protestantu, bet dienvidos – katoļi. Papildus iepriekš minētajam Vācijā dzīvo četri miljoni musulmaņu un 100000 ebreju.
Pirms ieceļošanas Vācijā nav nepieciešams veikt īpašas potes.
Tomēr īpaši laika posmā no pavasara līdz rudenim pastāv risks inficēties ar tādām slimībām kā Laima slimību un ērču encefalītu. Abas slimības var izraisīt ērču kodumi. Ērces galvenokārt uzturas veģetācijā, kas atrodas tuvu zemei. Tādēļ labāko aizsardzību nodrošina apģērbs, kas nosedz pēc iespējas lielāku ķermeņa platību. Koduma gadījumā drošības labad noteikti jāvēršas pie ārsta.
Īpaša riska zonas ir Bādene-Virtemberga un Bavārija, kā arī noteikti reģioni Hesenē, Reinzemē-Pflacā un Tīringenē. Potes pret ērču encefalītu ieteicamas visiem, kas daudz uzturas brīvā dabā.
Galvenā ir vācu valoda. Tāpat jāņem vērā, ka Vācijā sastopami ļoti daudzi dialekti un izloksnes, pēc kurām var spriest, kurš zīvotāja dzimtais reģions. Literāro vācu valodu saprot visur.
Lielākā daļa iedzīvotāju prot arī angļu valodu, tādēļ ārvalstu viesiem nenākas saskarties ar valodu barjeru.
Vācijas Gidu apvienības (Bundesverband der Gästeführer in Deutschland – BVGD) biedriem apliecības tiek izsniegtas saskaņā ar triju zvaigžņu sistēmu. Arī BVGD tālākizglītības sertifikāta un jaunā BVGD DIN EN 15565 sertifikāta nozīmīte apliecina klientiem, kas vēlas iegūt kvalitatīvus pakalpojumus, ka šis ir augsti kvalificēts tūrisma gids.
Papildu informāciju par BVGD iespējams atrast tīmekļa vietnē www.bvgd.org.