Kopš 1949. gada Vācijas Federatīvā Republika ir demokrātiska, parlamentāra federālā valsts. Pēc 1990. gadā notikušās atkalapvienošanās to veido 16 federālās zemes. Valsts galva ir federālais prezidents/prezidente, bet valdības galva ir federālais kanclers/kanclere.

Vācijas teritorijas platība ir 357022 kvadrātkilometri. Garākā izvērse taisnā līnijā no ziemeļiem līdz dienvidiem ir 876 kilometri, bet no rietumiem līdz austrumiem – 640 kilometri.

Vācijas  lielākā  pilsēta ,  proti,  Berlīne,  kurā  ir  3,4  miljoni  iedzīvotāju, vienlaikus  ir  arī  tās  galvaspilsēta . Ar vairāk kā miljonu iedzīvotāju vēl var lepoties arī Hamburga (1,8 miljoni) un Minhene (1,3 miljoni), Ķelnei, lai pievienotos šīm līderēm, pietrūkst pavisam nedaudz. Frankfurte pie Mainas (662000 iedzīvotāju) ir starptautisks finanšu centrs.

Vācijas ainavas ir ļoti daudzveidīgas. Ziemeļos atrodas Ziemeļu un Baltijas jūras piekrastes, bet dienvidos paceļas augstās Alpu virsotnes. Savukārt vidusdaļā jūs atradīsit ļoti atšķirīgus apgabalus – lauksaimniecībā izmantojamu zemi, plašas upju un ezeru ainavas, mežiem bagātus reģionus, urbanizētus centrus un vidēji augstos kalnus. Vācijas augstākais kalns ir Cūgšpice (Zugspitze), tā augstums ir 2963 metri. Garākā upe ir Reina – caur vācu zemi tā plūst 865 kilometru garumā. Vācijā ir 14 nacionālie parki, 101 dabas parks un 15 biosfēras rezervāti.

Vācija ir iedzīvotājiem bagātākā valsts Eiropā. Šeit dzīvo 82 miljoni cilvēku, tas nozīmē ka iedzīvotāju blīvums ir 230 personas uz kvadrātkilometru.

Dzīvi šeit ietekmē dažādas, daudzpusīgas kultūras tendences, to varētu raksturot kā mūsdienīgu un pasaulei atvērtu. Pabūt kopā un labi pavadīt laiku ir iespējams daudzos svētkos, piemēram, karnevālos, vīna un oktobra svētkos, muzikālos festivālos, kas veltīti visa veida stiliem no klasiskās mūzikas līdz rokam, to darīt aicinās arī labās gatavošanas tradīcijas, ko papildina 13 vīnkopības reģionos ražotie vīni.