Vara un greznība pils zīmē - Nirnberga

Tirgotāji, izgudrotāji un zinātnieki Nirnbergu viduslaikos padarīja par vienu no pasaulē greznākajām pilsētām. Nocietinājuma pils aizsargā šeit plauka amatniecība un māksla, pilsētu iedvesmoja brīvs, jauns gars. Nekur citur nebija iespējams dzīvot tik labi un kļūt bagātam. Vai tā joprojām ir arī mūsdienās - tas jau ir cits jautājums. Tomēr labi dzīvot šeit var joprojām, par ko ātri pārliecināsies ikviens apmeklētājs.

Nirnbergas muzeji Tikpat tipiski kā cepti cīsiņi un piparkūkas

Nevienā citā Vācijas lielpilsētā pilsētas centrs nebija saglabājies tik nemainīgs kā Nirnbergā, taču tikai līdz Otrajam Pasaules karam, jo pēc tā neskarti palika tikai desmit procenti no apbūves. Taču, uzsākot atjaunošanu, Nirnberga nolēma saglabāt vecpilsētas struktūru atbilstoši tās laikmetam, un tādējādi tā ir viens no labākajiem viduslaiku un agrīno jauno laiku integrēšanas, atjaunošanas un mūsdienīguma paraugiem. To iespējams skatīt ļoti neparastos un izcilos muzejos - Ģermāņu Nacionālajā muzejā, kas ir Vācijas lielākais kultūrvēsturiskais muzejs, Pils muzejā, Izstāžu zālē, Pilsētas muzejā Fembohauzā, Dzelzceļa muzejā un Albrehta Dīrera namā, kā arī Nirnbergu ļoti raksturojošajā Rotaļlietu muzejā.

Amatnieku māksla un zinoši cepto cīsiņu draugi

Nirnberga jau agri kļuva par smalkmehānikas centru, un turīgie iedzīvotāji varēja pat atļauties iegādāt pārnēsājamus pulksteņus, piemēram, slavenās "Nirnbergas olas", kuras valkāja ap kaklu, jo apakšdelma locītavai tās nebija pietiekami filigrānas. Par šo diženo tradīciju liecina amatnieku pagalms iepretim centrālajai dzelzceļa stacijai. Agrāk ceļotāji caur tā vārtiem iebrauca pilsētā, mūsdienās šeit ir sastopams raibs senās un jaunās amatnieku mākslas sajaukums. Ir iespējams vērot amatnieku darbu un iegādāties tādus suvenīrus kā skārda rotaļlietas un ādas makus, kā arī, protams, gardās Nirnbergas piparkūkas. Visbeidzot restorānā "Bratwurstglöcklein", kas savu nosaukumu ieguvis no senākās cepto cīsiņu virtuves, ir iespējams nogaršot slavenos Nirnbergas uz grila ceptos cīsiņus. Līdzīgi, kā to darījuši tirgotāji un ceļotāji no visas pasaules, kā arī brīvās impērijas pilsētas iedzīvotāji, amatnieki, mākslinieki un zinātnieki, tajā skaitā Pēteris Henlains, Hanss Behaims, Albrehts Dīrers vai Hanss Zakss.

Pēc tam pastiprināti var pievērsties vēsturiskajiem objektiem, dodoties iekšpilsētas virzienā, garām lielākajiem apskates objektiem, baudot pastaigu kultūrvēsturiskā vidē. Svētās Martas baznīca, kuras logi piederi pie senākajiem un ikonogrāfiski vērtīgākajiem, Muitas nams, kuru pabeidza 1502. gadā un kurš ir 84 metrus garš, 20 metrus plats un 29 metrus augsts, un tādēļ pieder pie pilsētas lielākajām sāls un graudu noliktavām, Nasavu nams - skaists viduslaiku dzīvojamās ēkas paraugs, kā arī galvenais tirgus ar skaistajām strūklakām, Svētās Dievmātes baznīca un rātsnams ir vien daži no šādiem objektiem.

Protams, arī pilsētas nocietinājums, kuru pabeidza celt 1455. gadā, un kas ir pilsētas simbols - nocietinājuma pils, viens no Eiropā lielākajiem cietokšņiem.

Tur, kur ir Dieva dēla mājas

Tas, vai mazais Jēzus ir nirnbergietis, nav zināms, taču šeit viņš pavisam noteikti ir kā savās mājās. Spoži iemirdzas ne tikai bērnu acis, kad atbilstoši tradīcijai piektdienā pirms pirmās adventes Nirnbergas mazais Jēzus no Svētās Dievmātes baznīcas paaugstinājuma atklāj pasaulē slaveno Nirnbergas Ziemassvētku tirdziņu. Līdz 24. decembrim vecpilsēta staro tūkstošiem gaismiņu apmirdzēta un prezentē sevi piesātināta ar kārdinošām karstvīna, ceptu cīsiņu un piparkūku smaržām. Vairāk kā 400 gadu laikā Ziemassvētku tirdziņš nav zaudējis neko no savas gandrīz maģiskās pievilcības. Tas gan attiecas ne tikai uz Ziemassvētku tirdziņu, bet arī uz visu pilsētu.