Varas skaistums - Lībeka

Hanzas karaliene Lībeka ir dibināta 1143. gadā kā pirmā „Vakarzemes pilsēta Baltijas jūras piekrastē" un to var uzskatīt par spožāko visas Hanzas pilsētu saimes paraugu Baltijas jūras teritorijā. Pilsētas brīnišķīgo tēlu joprojām iezīmē viduslaiku atmosfēra un kultūrvēsturiski apskates objekti. Tie atgādina par diženo pagātni, kad pilsēta bija brīva Romas impērijas un Hanzas pilsēta.

Brīvības gaismas tornis un starptautiskās tirdzniecības centrs

Lībeka - šis vārds gadsimtiem ilgi simbolizēja brīvību, taisnīgumu un labklājību. Lībekas likumu krājums, kuru tolaik uzskatīja par progresīvu sauszemes un jūras tiesību aktu apvienojumu, iedvesmoja izveidot pie Baltijas jūras vairāk kā 100 pilsētas. Tas bija pamats grandiozajai Hanzas saimes izaugsmei, kurai savulaik piederēja lielākā vara tirdzniecībā. Neapstrīdēts Hanzas centrs bija Lībeka - viena no starptautiskās tirdzniecības spožākajām agrīnajām metropolēm. Par 1000 gadus ilgo vēsturi vēsta ūdenī ieskautā vecpilsēta ar septiņiem piecu baznīcu torņiem, kas ir atzīta par UNESCO Pasaules mantojumu un ir aizsargājams arhitektūras piemineklis. Visnotaļ pamatoti, jo bagātīgais gotikas, renesanses, baroka un klasicisma laikmeta arhitektūras pieminekļu, ieliņu un ceļu, baznīcu un klosteru, augstākajam sabiedrības slānim būvēto dzīvojamo māju un nocietinājumu klāsts veido neatkārtojamu un monolītu tēlu. Pie nozīmīgākajiem arhitektūras darbiem ir pieskaitāms ansamblis ap rātsnamu, pils klosteris, 13. gadsimta beigās celtais un līdz mūsdienām saglabājies Koberga kvartāls, kurā atrodas Jākoba baznīca, Svētā Gara slimnīca un apbūve starp Glokengīseres (Glockengießerstraße) un Aegidīna ielu (Aegidienstraße), kvartāls ar cienīgajiem patriciešu namiem starp Pēterbaznīcu un Domu, Holštenes vārti un sāls noliktavas Traves upes kreisajā krastā.

Pilsētas otrā seja un trīs Nobela prēmijas laureāti

Pastaiga cauri viduslaiku Lībekai ir neatkārtojams piedzīvojums. Vienlaikus pilsēta ir arī laikmetīga. Kad diena ir beigusies, atdzīvojas daudzi krogi, restorāni, bāri, klubi un diskotēkas un Lībeka pārtop par kūsājošu, iecienītu atpūtas vietu, kurā dažs labs atturīgs Hanzas pilsētas iedzīvotājs var atklāt savu nebēdnīgo pusi. Iespējams arī Ginters Grass, Tomass Manns un Vilijs Brandts, viens no Nobela prēmijas laureātiem, kura vārds saistās ar Lībeku. Literatūras un tēlotājmākslas forumā, kuru vienkāršoti dēvē par Gintera Grasa namu, pastāvīgajā ekspozīcijā ir iespējams apskatīt atzītā rakstnieka tēlotājmākslas darbus un ciešo saikni starp viņa literatūras un mākslas darbiem. Īslaicīgās ekspozīcijās līdzās Grasa darbiem apskatāmi citu "dubulttalantu" darbi mākslas, literatūras un mūzikas jomā. Pie nama pieder dārzs ar Grasa skulptūrām, arhīvs, bibliotēka un veikals.

Lībekas skaistākā meita un salds gardums

Traveminde - bez šīs mazās pilsētas palīdzības Hanzas karaliene nebūtu tikusi pie kroņa. Bagātā Hanzas pilsēta bija atkarīga no brīvas pieejas jūrai un jau 1329. gadā tā iegādājās mazo zvejnieku ciematu par 1060 feniņu markām. Kā apliecinās izbraukums uz skaisto ostas pilsētiņu, tas izrādījās labs pirkums. Labs pirkums ir arī Lībekas marcipāns. Mandeles, marcipāna pamatsastāvdaļu, Lībekā esot ieveduši jau 13. gadsimtā. Marcipāns tolaik bija rets našķis, tādēļ tam piedēvēja dziedinošas īpašības. Šī iemesla dēļ 16. gadsimtā to drīkstēja izgatavot tikai aptiekas. Taču pavisam drīz šo našķi atzina arī aristokrātijas pārstāvji un marcipānu uz firstu galdiem pasniedza desertā. Tautai šis gardums bieži vien bija liegts. Par laimi tas sen ir mainījies.